Ar kailām pēdām es staigāju pa svelmaino mazpilsētas trotuāru. Ar krūtīm piekļaujos saulē sakarsušajām dienām. Nepiedienīgi brīvi es novelku aukstās sasalušās ziemas lupatas un vēroju, kā mitrums iesūcās zemē. Pat pārāk nepiedienīgi mani ledainie pirksti iegrimst Cēsu siltajās ielās un rakņājās un meklē pēdīgās marta atliekas, un sakašā pavasari saujā. Es nāku un ieberu tavos matos karstas smiltis un mālu piciņas, lai ieķep daba katrā tavā dzīslā. Es palaižu naktstauriņus un tie ielīp tavos matos. Tu nāc, visi pārsteigti : "Skaties, Pavasaris!"
Noctuelle
Noctuelle
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru