Viņš ir kā stiprs viskijs - strauji apreibina daiļo dzimumu, atstāj karstu kamolu kaklā un sārtus vaigus. Taču es nekad nevarēju iedomāties, ka apreibšu arī es. ' Manas meitenes' tā viņš mūs dēvēja. Tovakar es patiešām biju viņa meitene, apreibusi no milzīgā mīļuma uz pleca. Par mandarīniem, par bērnudārzu, par viskiju, par filozofiju, par par daudz piebertajām emocijām šai dienai. Mēs kādreiz par to izdzersim pudeli visstiprākā viskija, es apreibšu ar sārtiem vaigiem no sava filozofa un tad es atzīšos savā 8.klases lielajā mīlestībā.
Veltīts Helmutam. Dažreiz atceros, kā apbrīnoju viņa gaitu 8.klasē un smejos par savām pusaudzes ilgām. Bet viņā kaut kas ir, esmu pilnīgi pārliecināta.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru